dienvidutilts.ueuo.com

Notikumu hronoloģija

Cik maksā tilts

Tilta garantija

Mēdiju publikācijas

Valsts kontrole ziņo

Prokuratūras darbs

Ekonomikas policija

Finansējuma piesaiste
 
Twitter Youtube    
Kontakti buveksperti@mail.ru
 
Valsts kontroles pārbaudes rezultāti, rīcība, paveiktais.  

Valsts kontroles ziņojums.
2009.gada sākumā Valsts kontrole (VK) publicēja ziņojumu par Dienvidu tilta projektēšanas, būvniecības un finansēšanas atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tajā tika identificēti nozīmīgi pašvaldības pārkāpumi Dienvidu tilta projekta vadības procesā, iepirkumu veikšanā un finansējuma piesaistē. VK uzskatīja, ka nelietderīgi iztērēti 27 miljoni latu. Kopumā Dienvidu tilta būvniecības gaitā tā izmaksas palielinājušās līdz 573,83 miljoniem latu, turklāt liela daļa bija tērēta finansējuma iegūšanai.
Pēc Rīgas Domes pasūtījuma advokātu birojs “Grunte & Cers” veica analīzi par VK revīzijas ziņojuma rezultātiem, izvērtējot zaudējumu atgūšanas iespējas un iespējamo amatpersonu atbildību. Eksperti apstiprināja lielāko daļu no VK ziņojumā minētajiem pārkāpumiem. Ekspertu atzinumu pašvaldība saņēma 2009.gada septembrī, tomēr tam tika piešķirts ierobežotas pieejamības statuss, kas radīja bažas par iespējamu vainīgo amatpersonu slēpšanu. Domes amatpersonas apgalvoja, ka slepenība saistīta ar to, ka advokātu biroja ziņojums ietvēra arī juridisko pamatojumu iespējamai tiesvedībai.
Lasīt vēl TVNET 18.03.2009


Ingūna Sudraba: "Rīdziniekiem, un varētu pat teikt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem, tas ir ļoti dārgs tilts, par kuru mums būs jāmaksā nauda vēl turpmākos 15 gadus."

Stāstot par revīzijas laikā konstatēto neekonomisko rīcību, Sudraba minēja, ka ir atklātas vairākas nelikumīgas darbības, kas saistītas ne tikai ar paša būvprojekta apstiprināšanu un iepirkumu konkursu rīkošanu, bet arī Rīgas dome rīkojusies neekonomiski ar līdzekļiem, kas bijuši paredzēti būvniecībai.

"Kā piemēru varu minēt kaut vai gadījumu, kad Rīgas dome būvniekam jau sākotnēji par būvniecības priekšdarbu veikšanu no saviem līdzekļiem samaksājusi sešus miljonus latu, bet pēc tam, kad pienākusi naudas atdošanas diena, pašvaldība no tās atsakās," stāstīja Sudraba.

Viņasprāt, vainīgos šajā naudas izšķērdēšanā var atrast, jo uz visiem dokumentiem ir vairāku cilvēku paraksti, kas dokumentus lasījuši un apstiprinājuši. "Ja Dienvidu tilta būvniecības uzraudzīšanu vadītu viens cilvēks, uz kura tad arī gultos atbildība, tad tik neekonomiska rīcība no pašvaldību puses nebūtu pieļauta," piebilda valsts kontroliere.

Visi revīzijas materiāli nodoti tālāk izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai, jo, pēc Sudrabas domām, nelikumīga līdzekļu izšķērdēšana ir sodāma.


    Vācijas "Deutsche Bank AG" pirms pieciem gadiem palīdzēja Rīgas pilsētas pašvaldībai noslēpt tās patiesos parādu apmērus, lai tā varētu iegūt finansējumu pretrunīgi vērtētā Dienvidu tilta būvniecībai.

    Valsts kontroliere Ingūna Sudraba ''redz" kriminālprocesu darījumos kā ir maksāti rēķini un kā ir aizņemta nauda.

Valsts kontrole atklāj Dienvidu tilta "shēmas" mākslīgai materiālu sadārdzināšanai. Video krievu valodā. TV5

   

Revīzija „Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas, būvniecības un finansēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām.
Revīzija „Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā projektēšanas, būvniecības un
finansēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām”
Revīzijas mērķis - iegūt pārliecību, ka Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās darbības,
organizējot Dienvidu tilta pār Daugavu Rīgā (turpmāk – Dienvidu tilts) projektēšanu,
būvniecību un finansēšanu, atbilst normatīvo aktu prasībām, kā arī noskaidrot, vai
pašvaldības rīcība ar finanšu resursiem ir ekonomiska un Dienvidu tilts ir uzbūvēts ar
mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.
Revīzijā tika konstatēts, ka Dienvidu tilta būvniecībā ir izšķērdēti vairāki desmiti miljonu
latu.
Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ
Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem Ls 109 milj. (pirmajai kārtai - Ls 65
milj., otrajai kārtai Ls 44 milj.) kopumā ir pieaugušas līdz 570 milj. latu.
Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido Rīgas pilsētas pašvaldības
izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā
aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tā Dienvidu tilta būvniecības izmaksas
palielinot par Ls 264 milj. jeb par 87 procentiem.
Revīzijā arī noskaidrots, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par
izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski
nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības
finanšu līdzekļus Ls 27 milj. apmērā.
Revīzijā konstatēts, ka, jau uzsākot Dienvidu tilta būvniecības projekta izstrādi, nav
veikta saprātīga plānošana. Pirms lēmuma pieņemšanas par tilta būvniecības
uzsākšanu pašvaldība nav noteikusi ne projekta īstenošanas gaitu, ne termiņus, ne
sasniedzamos rezultātus.
Tāpat tā nav veikusi atbilstošus un pietiekamus pētījumus par projektam izvirzāmajām
prasībām un to ietekmi uz transporta kustības problēmu risināšanu Rīgā, kā arī nav
izstrādājusi projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, lai varētu pretendēt uz Eiropas
Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.
Revīzijā tika konstatēts, ka iepirkumi Dienvidu tilta projektēšanai un būvniecībai veikti
neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Konkursa rezultātā ir noslēgti Rīgas pilsētas
pašvaldībai neizdevīgi būvniecības līgumi.
Tā, piemēram, Rīgas pilsētas pašvaldība, neievērojot konkursa nolikuma prasību, ka
līgumcena būvdarbu apjoma palielināšanās gadījumā var tikt palielināta tikai 10%
apmērā, ir noslēgusi līgumu, tajā iekļaujot nosacījumus, kas ļauj neierobežoti palielināt
līgumcenas sadārdzinājumu.
Pašvaldība, vienojoties ar „Deutsche Bank” AG par aizdevumu Ls 567 milj. apmērā tilta
būvniecībai, rīkojusies, apejot normatīvajos aktos noteikto aizņemšanās kārtību.
Normatīvo aktu prasības Rīgas pilsētas pašvaldība nav ievērojusi, arī veicot ar tilta
būvniecību saistīto darījumu uzskaiti grāmatvedībā .Dokumentu ielādēt šeit: Latvijas Republikas Valsts kontroles gada pārskats 2009 (24,25 lpp.)

Finanšu revīzijas.

normatīvo aktu nepilnību dēļ pašvaldības var uzņemties ilgtermiņa saistības bez saskaņošanas
ar finanšu ministru, kā rezultātā Valsts kontrole neguva pārliecību, ka ilgtermiņa saistības ir uzrādītas
pilnā apjomā – Rīgas domes noslēgtie līgumi ar A/S „Deutsche Bank AG” Londonas filiāli
un A/S „Dienvidu tilts” ļauj ilgtermiņa aizņēmumus gada pārskatā uzrādīt nevis kā „Ilgtermiņa
aizņēmumus no kredītiestādēm”, bet kā „Norēķinus ar piegādātājiem un darbuzņēmējiem”;

 

 
Используются технологии uCoz