Pirms Dienvidu tilta pēdējais tilts - Vanšu - Rīgā uzbūvēts 1981.gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 90.gados jauna tilta būvniecība vairākas reizes apspriesta Rīgas pašvaldībā un 1997.gadā tika izstrādāts tilta pirmprojekts

Dienvidu tilta būvniecība tika paredzēta Rīgas pilsētas ielu, kustības pārvadu un tiltu saglabāšanas, attīstības un uzturēšanas koncepcijā, kuru izstrādāja pagājušā gadsimta 90.gadu beigās.

2001.gada 2.jūlijā Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Aivars Kreituss nāca klajā ar paziņojumu, ka jauno Daugavas šķērsojuma vietu - Dienvidu tiltu - varētu pabeigt jau 2003.gada beigās. Tolaik Kreituss norādīja, ka Dienvidu tilta celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus latu. Saskaņā ar socioloģisko aptauju rezultātiem gan vairāk rīdzinieku uzskatīja, ka vispirms būtu jābūvē Ziemeļu tunelis.

2001.gada septembrī izveidota darba grupa, kuras pirmais uzdevums - sagatavot Dienvidu tilta projektēšanas uzdevumu.

2002.gada 29.janvārī Rīgas dome uzdod Pilsētas attīstības departamentam, Satiksmes departamentam un Finansu departamentam organizēt atklātu starptautisku konkursu par Dienvidu tilta un tā pieslēguma Slāvu tiltam projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.

2002.gada 19.februārī Kreituss paraksta konkursa nolikumu par Dienvidu tilta projekta uzdevuma un skiču projekta izstrādi.

Pilsētas attīstības departaments sāk Dienvidu tilta projekta īstenošanu, izstrādājot projektēšanas uzdevumu Dienvidu tilta trasei no Vienības gatves Daugavas kreisajā krastā līdz Slāvu rotācijas aplim Daugavas labajā krastā.

2002.gada 16.maijā Dienvidu tilta projektēšanu komisija nolemj, ka tilta skiču projektu izstrādās uzņēmums "Tiltprojekts". Uzņēmums šo darbu piedāvājis veikt par vairāk nekā 120 000 latu.

2002.gada 27.jūnijā Kreituss paziņo, ka Dienvidu tilta projekta kopējās izmaksas varētu būt līdz 70 miljoniem latu. Pēc viņa domām, tiltu varētu pabeigt 2004.gada beigās vai 2005.gada sākumā. Paša tilta izmaksas būšot 26-27 miljoni latu.

2002.gada jūlijā izveidota pilnsabiedrībā "Dienvidu tilts", kurā apvienojušās sešas Latvijas kompānijas - AS "BMGS", AS "Latvijas tilti", SIA "Rīgas tilti", SIA "Skonto būve", SIA "Tilts" un SIA "Viadukts".

2002.gada augustā notiek plenērs par Dienvidu tilta arhitektūras un konstruktīvajiem risinājumiem, pēc kura tilta arhitektūras un dizaina izstrādi uztic projektēšanas grupai "Arhitektonika", kuras galvenais arhitekts ir Ingurds Lazdiņš.

2002.gada 9.oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolemj, ka Dienvidu tiltam pār Daugavu jābūt šprengeļu jeb tā dēvēto mazo vanšu tiltam. Rīgas domes pasūtītā SKDS aptauja liecina, ka rīdzinieki grib vizuāli atšķirīgu tiltu no Rīgā jau esošajiem.

2002.gada 27.novembrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludina atklātu konkursu pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādāšanai un būvniecībai Dienvidu tiltam pār Daugavu ar pieejām Rīgā. Paredzamā līguma apjoms ir Dienvidu tilta pirmās kārtas tehniskais projekts - saskaņots un saņēmis Valsts ekspertīzes atzinumu likumos un normatīvos noteiktajā kārtībā un tilta būvniecība: tilts, piebraucamie ceļi Daugavas kreisajā krastā, piebraucamie ceļi Daugavas labajā krastā, kā arī autoruzraudzība.

2003.gada 7.februārī Rīgas dome Satiksmes ministrijā iesniedz pieteikumu valsts investīciju programmai 2004.-2008.gadam Dienvidu tilta būvniecībai. Tiek norādīts, ka Dienvidu tilta būvniecība varētu izmaksāt 129,8 miljonus latu. 50% jeb 64,7 miljonus latu varētu apmaksāt Rīgas dome, 40% jeb 52,8 miljonus latu iecerēts saņemt no ES, bet 10% vai 13 miljoni latu varētu būt līdzfinansējums no valsts budžeta.

2003.gada 24.aprīlī konkursā par tiesībām projektēt un būvēt Dienvidu tiltu uzvar pilnsabiedrība "Dienvidu tilts", kas paredzējusi projektu īstenot par 85,1 miljonu latu. Otrs konkursa dalībnieks bija Horvātijas kompānija "Industrogradnja", kas piedāvāja projektu īstenot par 89,8 miljoniem latu.

2003.gada maijā Horvātijas uzņēmums "Industrogradnja" Iepirkumu uzraudzības birojā apstrīd konkursa rezultātus.

2003.gada 20.jūnijā tiek apstiprināts Dienvidu tilta skiču projekts. Skiču projekta izstrādi kā galvenais projektētājs veica SIA "Tiltprojekts", kurš izstrādāja trases autoceļu plānojumu, estakādes pāri Krasta un Maskavas ielām konstruktīvos risinājumus. Dienvidu tilta konstrukcijas tā saucamo šprengeļu sistēmu izstrādāja Sanktpēterburgas projektēšanas institūts "Giprostroimost".

2003.gada 8.jūlijā Iepirkumu uzraudzības birojs, izskatot konkursa rezultātus, par nepamatotu atzīst "Industrogradnja" sūdzību un atļauj Rīgas domei par tilta būvniecību slēgt līgumu ar pilnsabiedrību "Dienvidu tilts".

2003.gada 17.jūlijā Finanšu ministrija (FM) sola nepieļaut Rīgas pašvaldības līdzekļu tēriņus Dienvidu tilta projekta finansēšanai. Kā norādīja toreizējais finanšu ministrs Valdis Dombrovskis (JL), FM izmantošot savu ietekmi, ja Rīgas dome mēģinās realizēt iecerēto celtniecības finansējuma shēmu, kas paredz tilta celtniecību par privātiem pilnsabiedrības "Dienvidu tilts" līdzekļiem, ko vēlāk pašvaldība atmaksātu. Dombrovskis norāda, ka Dienvidu tilts ir ideāli piemērots projekts, lai izmantotu Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzekļus.

2004.gada 2.februārī FM atkārtoti aicina Rīgas domi Dienvidu tilta projektam piesaistīt Kohēzijas fonda līdzekļus.

2004.gada 3.februārī Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecībai ES Kohēzijas fonda līdzekļus vairs nav iespējams piesaistīt, jo konkurss par būvniecības veikšanu jau ir noticis. SM atgādina, ka Kohēzijas fonda līdzekļu apjoms ir ierobežots, un Dienvidu tilta būvniecības projekts pozitīva lēmuma gadījumā paņemtu līdzekļus, kas vienlīdzīgi divu gadu piešķīrumam no fonda.

2004.gada 10.februārī Rīgas dome nolemj slēgt projektēšanas un būvniecības līgumu ar pilnsabiedrību "Dienvidu tilts". Lēmums paredz Dienvidu tilta tehniskā projekta izstrādāšanu, par to samaksājot no Rīgas pilsētas budžeta. Projektēšana domei izmaksāšot 2,85 miljonus latu. Pagaidām vēl nav skaidrs pirmās kārtas būvniecības finansēšanas modelis.

Līgumu plāno noslēgt martā. Sagatavotajā Rīgas domes un pilnsabiedrības "Dienvidu tilts" līgumā par Dienvidu tilta būvniecības tehniskā projekta izstrādāšanu ietvertas atrunas par būtisku inflāciju un metāla cenu izmaiņām, tādējādi projekta īstenotāji iecerējuši nodrošināties pret šiem riskiem, informē Kreituss.

2004.gada 11.februārī Kreituss paziņo par iespējamo projekta finansēšanas modeli. Paredzēts, ka tilta celtniecībai kredītresursus piesaistīs tilta būvnieks - pilnsabiedrība "Dienvidu tilts", bet dome katru gadu maksās noteiktu summu. Pašvaldība Dienvidu tilta celtniecības pirmās kārtas izdevumus plāno atmaksāt 20 gadu laikā.

2004.gada 30.martā tiek parakstīts līgums ar pilnsabiedrību "Dienvidu tilts" par Dienvidu tilta pār Daugavu pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādāšanu un būvniecību. Rīgas domes vārdā līgumu parakstīja Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, bet "Dienvidu tilta" vārdā - tās prezidents Guntis Rāvis.

2004.gada 12.oktobrī Rīgas dome nolemj sākt Dienvidu tilta būvniecību un uzdod Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam noslēgt papildu vienošanos par tilta pirmās kārtas būvniecību Rīgas pilsētas budžetā paredzēto investīciju apjomā.

2004.gada 1.novembrī Rīgas pilsētas būvvalde izsniedz būvatļauju "Dienvidu tilta" celtniecībai. Pilnsabiedrība "Dienvidu tilts" jau sākusi būvlaukuma sagatavošanu, tiek sagatavoti piebraucamie ceļi, uzstādīts žogs, pieslēgta elektrība un cirsti koki, lai varētu sākt pāļu dzīšanu. Dabā nospraustas arī tilta asis un atgādāta urbjpāļu dzīšanas iekārta.

2004.gada 15.novembrī svinīgi sāk Dienvidu tilta būvniecību. Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP) tilta pamatos svinīgi iemūrē kapsulu ar vēstījumu. Pirmais darbs būs tilta balstu izbūve upes krastos. Savukārt tilta balstus upes ūdens daļā plāno sākt būvēt pēc pavasara palu beigšanās.

2004.gada 16.novembrī Rīgas dome nolemj atbalstīt starptautiska konkursa organizēšanu par Dienvidu tilta būvniecības kreditēšanu. Konkursu uzdod organizēt Finanšu departamentam. Kredītu tilta būvniecībai plānots piesaistīt, slēdzot trīspusēju līgumu starp Rīgas domi, pilnsabiedrību "Dienvidu tilts" un kredītiestādi. Dome tobrīd par Dienvidu tilta celtniecību plāno norēķināties 20-30 gadu laikā, neuzņemoties lielas papildu saistības pilsētas budžetam, un plāno, ka Dienvidu tilta izbūve izmaksās aptuveni 82,24 miljonus latu.

2004.gada 29.decembrī Rīgas domes Finanšu departaments izsludina konkursu par Dienvidu tilta finansēšanas modeļa izstrādi un būvniecības kreditēšanu.

2005.gada 7.februārī tiek paziņots, ka Rīgas Dienvidu tilta būvētājs - pilnsabiedrība "Dienvidu tilts" - tiks pārveidots par akciju sabiedrību (AS).

2005.gada 1.martā paziņo, ka izstrādāt Dienvidu tilta finansēšanas modeli un finansēt tā būvniecību pieteicies viens pretendents - Vācijas banka "Deutsche Bank AG".

2005.gada 14.marts. Iebetonēti četri no desmit Dienvidu tilta balstiem - divi kreisajā un divi labajā krastā. Četru balstu izbūvei iztērēti 1,2 miljoni latu.

2005.gada 20.maijs. Rīgas domes izveidotā iepirkumu komisija nolemj slēgt līgumu ar Vācijas banku "Deutsche Bank AG" par Dienvidu tilta kreditēšanu Ls 82 238 426 apmērā.

2005.gada 25.maijs. Eksperti norāda, ka Dienvidu tilta finansējumam varēja izvēlēties arī izdevīgāku modeli. Nākamajā dienā Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) paziņo, ka Dienvidu tilta finansēšanas modelim nebijis citas izvēles.

2005.gada 22.jūnijs. Rīgas dome, AS" Dienvidu tilts" un "Deutsche Bank AG" paraksta Dienvidu tilta būvniecības finansēšanas līgumus. Tie paredz, ka "Deutsche Bank AG" finansēs Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecību par 82,24 miljoniem latu ekvivalentu summai eiro valūtā ar fiksētu likmi 6,28% gadā no piesaistītās finansējuma summas. Finansēšanas modelis paredz, ka AS "Dienvidu tilts" saņems no "Deutsche Bank AG" nepieciešamo finansējumu tilta celtniecībai saskaņā ar tilta celtniecības grafiku.

Paredzēts, ka Rīgas dome sāks maksājumus par tiltu AS "Dienvidu tilts" ar 2010.gadu, kad celtniecības projekta pirmā kārta būs noslēgusies, un Dienvidu tilts būs nodots ekspluatācijā. Rīgas dome veiks norēķinus ar AS "Dienvidu tilts" līdz 2025.gadam regulāru ikmēneša maksājumu veidā.

2005.gada 5.oktobrī pēc senas tiltu būvētāju tradīcijas notiek Dienvidu tilta balstu iesvētīšana, ko īsteno Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīts Aleksandrs un Jelgavas Metropolijas Romas katoļu baznīcas bīskaps Antons Justs.

2005.gada novembrī sāk Dienvidu tilta labā krasta tilta pieejas estakāžu būvniecību.

2005.gada 21.decembrī pabeidz Dienvidu tilta desmit balstu izbūvi. Darbu paveic plānotajā termiņā.

2006.gada janvārī AS "Dienvidu tilts" saņem pirmās tilta laiduma metāla konstrukcijas, kuras piegādā Krievijas AS "Voroņežstaļmost". Tilta laiduma konstrukcijas veidos tilta karkasu, uz kura vēlāk tiks izbūvēta brauktuve, ietves, margas.

2006.gada 22.maijā svinīgi sāk Dienvidu tilta laiduma konstrukciju uzbīdīšanu uz balstiem. Konstrukciju bīdīšanas mehānismu, nospiežot sarkanu pogu, svinīgi iedarbina Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) un AS "Dienvidu tilts" padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

2006.gada 6.jūnijā Rīgas dome nolemj sākt Daugavas Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecību. Dienvidu tilta otrajā kārtā plānots uzbūvēt tilta posmu no Krasta ielas līdz Austrumu maģistrālei jeb pašreizējam rotācijas aplim pie Slāvu tilta. Plānots rīkot atklātu starptautisku konkursu par Dienvidu tilta otrās kārtas projektēšanu, būvniecību un finansēšanu. Kā norāda Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL), valdība izslēgusi no Eiropas Savienības programmām Dienvidu tilta būvniecībai paredzēto finansējumu aptuveni 70 miljonu eiro (49,2 miljonu latu) apmērā, tādējādi tas samazināts gandrīz divas reizes.

2006.gada 20.jūlijā "Dienvidu tilts" pabeidz lielākā laiduma bīdīšanu. Tas nodrošinās transporta uzbraukšanu uz jaunā Dienvidu tilta.

2006.gada 8.augustā AS "Dienvidu tilts" piedraud "vēlreiz nospiest sarkano pogu" un apturēt Dienvidu tilta celtniecību, jo neesot rasts papildu finansējums inflācijas pieauguma segšanai. Ar būvniekiem līdz novembra vidum notiek smagas sarunas.

2006.gada septembrī dome izveido darba grupu šā jautājuma risināšanai. To vada vicemērs Jānis Birks (TB/LNNK).

2006.gada 5.oktobrī Birks paziņo, ka darba grupas izstrādātā metodika Dienvidu tilta sadārdzinājuma aprēķināšanai paredz ņemt vērā gandrīz par diviem procenta punktiem mazāku inflācijas pieaugumu, nekā tas noteikts būvniecības izmaksām transporta objektiem

2006.gada 14.novembrī Rīgas dome piekāpjas būvniekiem un nolemj piešķirt papildu līdzekļus Dienvidu tilta būvniecībai. Deputāti akceptēja lēmumprojektu par Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamā inflācijas koeficienta koriģēšanu. Tas paredz, ka no 2006.gada Dienvidu tilta būvniecības līguma summai kā inflācijas piemaksas koeficients tiks piemērots būvniecības izmaksu indekss transporta objektiem.

2007. gada 11.janvārī pabeidz Dienvidu tilta laiduma konstrukcijas uzbīdīšanu pāri balstiem, savienojot Daugavas labo un kreiso krastu. Spēcīgā vēja dēļ gan tiek atcelta paredzētā uguņošana.

2007.gada martā Dienvidu tiltu nolaiž uz pastāvīgiem balstiem.

2007. gada maijā pabeigta vairāk nekā puse Dienvidu tilta un estakāžu izbūves.

2007.gada 15.maijā Rīgas domes deputāti nolemj koriģēt Dienvidu tilta būvniecībai piemērojamo inflācijas piemaksas koeficientu. Deputātu pieņemtais lēmums nosaka, ka, aprēķinot inflācijas piemaksas koeficientu par veiktajiem Dienvidu tilta būvniecības darbiem, no 2006.gada līdz būvniecības pabeigšanai tiek piemērots Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais būvniecības izmaksu indekss transporta objektiem. Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais būvniecības izmaksu indekss transporta objektiem 2005.gadam ir 16,6%, 2006.gadam - 20,2%.

2007.gada 21.maijā Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK) atzīst, ka Dienvidu tilta projektēšanas koncepcijā pieļautas būtiskas kļūdas, jo nav apvienota paša tilta būvniecība ar citu saistīto satiksmes mezglu izbūvi. Pārdaugavā varot izveidoties "pudeles kakls".

2007.gada 12.jūnijā Rīgas domes deputāti nolemj slēgt līgumu ar AS "Dienvidu tilts" par Dienvidu tilta otrās kārtas projektēšanu un būvniecību, kā arī par nepieciešamā finansējuma piesaisti. Līgumcena noteikta 313,4 miljoni latu, kuru veido 170,3 miljoni latu projektēšanas un būvniecības izmaksas, kā arī 143,2 miljoni latu - maksājumi par finansējuma piesaisti.

2007.gada 26.jūnijā Rīgas dome un AS "Dienvidu tilts" noslēdza līgumu par Dienvidu tilta otrās kārtas - Daugavas labā krasta pieeju - projektēšanu un būvniecību, kā arī par nepieciešamā finansējuma piesaisti. Otrajā kārtā paredzēts veikt Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukciju, kas ir viens no sarežģītākajiem un transporta vairāk noslogotajiem satiksmes mezgliem Rīgā.

2007.gada15.augustā Rīgas domes Satiksmes departaments izsludina konkursu Dienvidu tilta trešās kārtas posma Pārdaugavā būvprojekta izstrādei. Šajā stadijā iecerēts sakārtot satiksmi posmā no Ziepniekkalna ielas līdz Vienības gatvei.

2007.gada 9.augusts. Piecus gadus pēc tam, kad sabiedrība tika iepazīstināta ar Dienvidu tilta projektu un arī ar ieceri tā vantis krāsot oranžā krāsā, apvienības "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" (TB/LNNK) Jaunatnes nodaļas valde pēkšņi aicina "tēvzemiešus" pārstāvošo Rīgas mēru Jāni Birku nodrošināt tilta vanšu tūlītēju pārkrāsošanu dzeltenā krāsā. Birks, mēģinot iziet no situācijas, iesaka pārkrāsot dzeltenus pilsētas taksometrus un par šo ideju saņem pamatīgu brāzienu plašsaziņas līdzekļos.

2007.gada oktobrī Dienvidu tiltam Rīgā pabeigta oranžo vanšu uzstādīšana. Paveikti aptuveni 65% no Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības kopējā apjoma.

2008.gada maijā presē parādās informācija, ka Dienvidu tilts esot dārgākais tilts pasaulē. Šis uzskats nostiprinās daļā sabiedrības, kaut arī pašvaldība un būvnieki to nikni noliedz.

2008.gada jūnijā pabeigta Dienvidu tilta braucamās daļas, gājēju ietvju un veloceliņu betonēšana.

2008.gada augustā veic estakāžu pāri Krasta un Maskavas ielai pārbaudi ar noslogojumu. Pēc būvnieku teiktā, rezultāti esot izcili. Tiek sākta Dienvidu tilta brauktuves seguma asfaltēšana.

2008.gada augustā sāk Dienvidu tilta otrās kārtas būvniecību - tiek pārbūvēts Slāvu maģistrālais kustības mezgls.

2008.gada septembrī transporta kustībai atklāj četras no sešām Dienvidu tilta estakādes pāri Maskavas un Krasta ielai.

2008.gada 24.oktobrī tiek veikta Dienvidu tilta slodzes pārbaude ar kravas automašīnām. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka tilts esot ieliecies un tagad esot šķībs. Tiek aicināts pārbaudē piesaistīt ārvalstu ekspertus. Pašvaldība un būvnieki gan ar pārbaudi ir apmierināti un norāda, ka viss esot kārtībā.

2008.gada novembra sākumā kāda kravas automašīna sabojā tilta margas. Pēc būvnieku teiktā, bojājumi gan neesot īpaši lieli.

2008.gada 12.novembrī valsts komisija pieņem ekspluatācijā Dienvidu šķērsojuma pirmo kārtu - Dienvidu tiltu un estakādes.

2008.gada 13.novembrī Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) pēc speciālistu uzklausīšanas pauž pārliecību par Dienvidu tilta drošību, bet izrāda satraukumu par to, kā tilts izskatīsies uz svētku kartītēm.

2008.gada 17.novembrī Dienvidu tilts tiek svinīgi atklāts.

2009.gada februāris. Rīgas domes Satiksmes departaments plāno slēgt līgumu ar AS "Dienvidu tilts" par Dienvidu tilta trešās kārtas posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai būvniecību, kas izmaksātu 28 miljonus latu. Pašvaldība plāno Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecībai piesaistīt 10 miljonus eiro (aptuveni septiņus miljonus latu) Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.

2009.gada 27.februāris. Valsts kontrole pabeigusi pērn pavasarī sākto revīziju par Dienvidu tilta būvniecību.

2009.gada 28.februāris. Slāvu maģistrālajā kustības mezglā jau veikti būvdarbi par 13,5 miljoniem latu.

2009.gada 18.marts. Valsts kontrole publisko Dienvidu tilta revīzijas rezultātus un nodod tos Ģenerālprokuratūrai. Valsts kontroliere Inguna Sudraba norāda, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu. Rīgas dome to noliedz un sola revīzijas rezultātus pārsūdzēt.

2010.gada 30.jūnijs. Dienvidu tilta trešās kārtas – pievedceļu kreisajā krastā – būvniecības darbi tika apturēti, jo RD budžetā tam nebija finansējuma. RD līgums ar “Deutsche Bank” paredz, ka 2010.gada otrajā pusē pašvaldībai vajadzēs sākt atmaksāt būvniekiem tilta būvniecībai piešķirto kredītu.